Vada: Dr. Danijs Plogers
Foto: Dani Ploeger – Selfie #3 (Shyrokyne, Ukraina, 2017. gada 14. marts)
Aukstā kara beigas 1990. gadu sākumā iezīmēja aptuveni divus desmit gadus ilgu periodu, kurā arvien lielāka uzmanība tika pievērsta augsto tehnoloģiju karam un digitālās drošības sistēmām. Tomēr pēdējos gados visā Eiropā ir parādījies parasto šaujamieroču uzplaukums un pieaudzis to attēlojums plašsaziņas līdzekļos. Spēcīgi bruņoti policisti un karavīri tiek pamanāmi izvietoti Rietumeiropas lielpilsētu ielās, savukārt aizvien lielāks skaits brīvprātīgo kaujinieku, kas aprīkoti ar padomju laika ieročiem, mācās un piedalās tradicionālos kara scenārijos Centrāleiropā. Tikmēr sabiedrisko telpu pieredzi, kurā notiek šie remilitarizācijas procesi, paradoksālā kārtā ļoti nosaka progresīvās (mobilās) patērētāju tehnoloģijas.
Šajā praktiskajā un teorētiskajā darbnīcā tiek pētīta paradigmas maiņa vardarbības attēlojumos un pieredzē saistībā ar digitālo kultūru, izmantojot gan analogos, gan digitālos plašsaziņas līdzekļus, kultūrkritiskās refleksijas uz tehnoloģijām balstītas mākslas prakses kontekstā.
Darbnīcas norise iekļaus pietiekami nozīmīgu lasīšanas apjomu, (pamata) iepazīstināšanu ar spēles attīstību. Dalībnieki apmeklēs rotaļlietu veikalus un šautuvi, kā arī veiks praktiskus estētikas pētījumus ar mākslīgajām asinīm.
Darbnīcas dalībniekiem būs nepieciešams izmantot windows datoru.
Danijs Plogers ir mākslinieks un kultūrkritiķis, kurš pēta konfliktu un krīzes situācijas augsto tehnoloģiju patērētāju pasaules malās. Viņa mākslas objekti, video un aplikācijas uzsver gan ikdienas tehnoloģiju materiāla trauslumu un apšauba sanitizēto, utopisko mārketingu ap inovāciju un tā ietekmi uz vietējās un globālās enerģijas dinamiku. Šajā kontekstā kvazižurnālistiski braucieni bieži ir sākumpunkts viņa darbu attīstībā.
Ploegera mākslas darbi tiek eksponēti muzejos, galerijās un festivālos visā pasaulē, un viņš ir saņēmis komisijas no ZKM Kultūras un plašsaziņas līdzekļu centra Karlsrūē, Jaunās tēlotājmākslas biedrības Berlīnē, V2_Lab nestabiliem plašsaziņas līdzekļiem Roterdamā un Cité Internationale des Arts Parīzē. Viņa VR instalācijai The Grass Smells So Sweet tika piešķirta 201H žūrijas balvai VRHAM festivālā par mākslu un virtuālo realitāti Hamburgā.